ceļš

uz mīlestību nav atteikšānās, bet gan sevis aizliegšana

es nevaru skatīties kā tu nemīli

es nevaru skatīties kā tu vilcinies

par mīlestību ir jācīnās. šodien, tagad, tūlīt. mīlestība ir šeit, nevis pie otra. mīlestība ir tevī

ļauj mīlestībai runāt vārdos un darbos

zemojies mīlestības priekšā, bet nepazemo sevi to atliekot "uz citu reizi", "uz citu dienu"

šī diena ir no mīlestības un mīlestības dēļ

(mēs taču esam piedzimuši no mīlestības- lai cik tā dažreiz būtu dīvaina. un nevis degoša sirds, bet kaislības un baudkāre pazemo un nogalina mīlestību. un tad tie septiņi nāk komplektā)

lai Dievs dod mums spēku mīlēt

vēlos

lai piepildas Tavas sirds nodomi

šodiena ir tam vislabākā diena

man nepatīk

konstatēt faktu, kad tu iegrimsti sevī ar visu savu nenopietno nopietnību un aizdodies "savās gaitās"

tas nenozīmē, ka es sēžu un gaidu "kamēr", nē! tādēļ, ka daudz jāizdara, lai... jā, lai tev, man, mums, viņiem kaut ko mainītu... par daudz? kopā padarāms ātrāk...

tev šķiet, ka es par daudz laika pavadu "darīšanās"? zini, es ļoti priecājos, kad tu arī piedalies šajās "darīšanās", jo starp tām ir milzums laika vienkāršai būšanai kopā...

atgriezties no nekurienes

ir nekomfortabli- rēķini, degviela, ledusskapja saturs, vasara un ziema, svētki, dzimšanas dienas. 

ir jāiet un jādara. ir jādomā. ir jārīkojas.

...tas viss ir štrunts...

tev nevajag būt "nekur". tu esi šeit, mājās. tāpēc...

arī mani kaitina, kaitina, kaitina, kaitina, kaitina, kaitina, kaitina tās stulbi bezjēdzīgās mobilās minūtes ar standarta "kā tev iet?" "man iet labi". nav labi. tāpēc...

komunikācijas

katru reizi atverot feisbuku sanāk atbildēt uz jautājumu: "Kas tev prātā?"

Tu

virzienā

uz priekšu ir daudz pretestību... 

šodien kaut kur dzirdēju:

"ja gribi tikt ātri- ej viens. ja gribi tikt tālu- ejat kopā"

kad tu sāc klusēt- iet sanāk ļoti lēnām...

P.S. man patīk klusēt tavā vietā... un nedomājas, kad esi tagad, šeit, tuvu

mērogi

esmu kā zilonis tavā mazveikaliņā. ar snuķi spaidu kases aparāta pogas un stāvu mierīgi izgaršojot laiku.

garāmgājēji ieskatās pa logu un... cits smaida, vēl veiksmes, cits rausta plecus domādams par sevi

salātus uztaisīsi? dažreiz gribas ēst...

man tikai viens jautājums: kā tev tas sanāk- ielikt mani rāmjos?