kāpēc dzīvot, ja ne mīlestības dēļ?

Pienākums bez mīlestības padara cilvēku aizkaitinātu.
Atbildība bez mīlestības padara cilvēku pārsteidzīgu.
Taisnīgums bez mīlestības padara cilvēku cietsirdīgu.
Patiesība bez mīlestības padara cilvēku par kritiķi.
Audzināšana bez mīlestības padara cilvēku divkosīgu.
Draudzīgums bez mīlestības padara cilvēku par liekuli.
Prāts bez mīlestības padara cilvēku viltīgu.
Kompetence bez mīlestības padara cilvēku nepiekāpīgu.
Gods bez mīlestības padara cilvēku augstprātīgu.
Vara bez mīlestības padara cilvēku par varmāku.
Bagātība bez mīlestības padara cilvēku mantkārīgu.
Ticība bez mīlestības padara cilvēku par fanātiķi.

Bēdas tiem, kuri ir skopi mīlēt. Kāpēc dzīvot, ja ne mīlestības dēļ?
(Lao Tzu)

ar mīlestību

dzīve kļūst par vienu dienu 

var dusmoties 

var smieties 

var raudāt 

var krist 

var lidot 

var skaitīt gadus 

diena nebeidzas un tavā vietā smiekli

brīvība

auksta duša

tas bija vakar un ieilgusī migla nedaudz pacēla savu plīvuru.

šī diena atnāca atkal ar Taviem tūkstoš jautājumiem uz kuriem varu Tev atbildēt:

es Tevi mīlu

pārējais ir detaļas, kuras cenšos Tev izstāstīt šodien un visus šos gadus


kādēļ mīlestība? ja būtu kāds iemesls, tad, laikam, tā jau nebūtu mīlestība, bet tirgus...

mēs esam brīvi mīlestībai, jo mīlestība ir brīvība.
mēs esam nebrīvi, jo absolūtā brīvība ir nemīlestība

atbrīvojot sevi mēs atbrīvojamies nemīlestībai

atdodot brīvību mēs kļūstam nemīloši

ieliekot otrā ilgas mēs liekam kalpot sev un padaram otru par nebrīvu.
ilgojoties mēs padaram nebrīvus sevi.

tikai divi pilnīgi vienaldzīgi viens otram cilvēki var būt brīvi priekam, jo nākamais mirklis jau ir saistības, pienākumi, ērtību meklējumi. tirgus.

cik daudz no savas brīvības tu vēlies atdot?


mīnuss par plusu- un viss nostājas savās vietās.
mums ir mīlestība. izvēloties un nospraužot "jaunus" mērķus, ceļot un veidojot "attiecības" atrodam tikai nemīlestības lielveikalu, kurā ir skaistas tukšas paciņas- kamēr ieraugam patiesību.
"attiecības" ir "griba". kā var "gribēt mīlēt"? vai "sākt mīlēt"? vai "izlemt nemīlēt"?
mīlestība nāk tad, kad mums nekā nav, nav spēka, nav iespēju, kad mēs esam gatavi piedzimšanai. un lai mēs piedzimtu- kādam sāp tā, ka zeme ar debesīm sanāk kopā un... mēs nevaram nepiedzimt.

es paļaujos uz Tavu mīlestību- kā tajā dienā, kad es nemaz nezināju, ka Tu esi, bet Tu jau nāci pie manis.
tādēļ esmu šeit, blakus un nekur neskrienu.
es todien negaidīju mīlestību, bet Tu atnāci un paldies Dievam...

kāda ir mīlestība?

mana ir tāda, ka gaiši mirdzu

vai tas mirdzums ir no manis? nē, jo bez Tevis esmu pelēks

(Stings ierakstā uzrunā tuvāk...)

ceļš

uz mīlestību nav atteikšānās, bet gan sevis aizliegšana

es nevaru skatīties kā tu nemīli

es nevaru skatīties kā tu vilcinies

par mīlestību ir jācīnās. šodien, tagad, tūlīt. mīlestība ir šeit, nevis pie otra. mīlestība ir tevī

ļauj mīlestībai runāt vārdos un darbos

zemojies mīlestības priekšā, bet nepazemo sevi to atliekot "uz citu reizi", "uz citu dienu"

šī diena ir no mīlestības un mīlestības dēļ

(mēs taču esam piedzimuši no mīlestības- lai cik tā dažreiz būtu dīvaina. un nevis degoša sirds, bet kaislības un baudkāre pazemo un nogalina mīlestību. un tad tie septiņi nāk komplektā)

lai Dievs dod mums spēku mīlēt

vēlos

lai piepildas Tavas sirds nodomi

šodiena ir tam vislabākā diena

man nepatīk

konstatēt faktu, kad tu iegrimsti sevī ar visu savu nenopietno nopietnību un aizdodies "savās gaitās"

tas nenozīmē, ka es sēžu un gaidu "kamēr", nē! tādēļ, ka daudz jāizdara, lai... jā, lai tev, man, mums, viņiem kaut ko mainītu... par daudz? kopā padarāms ātrāk...

tev šķiet, ka es par daudz laika pavadu "darīšanās"? zini, es ļoti priecājos, kad tu arī piedalies šajās "darīšanās", jo starp tām ir milzums laika vienkāršai būšanai kopā...

atgriezties no nekurienes

ir nekomfortabli- rēķini, degviela, ledusskapja saturs, vasara un ziema, svētki, dzimšanas dienas. 

ir jāiet un jādara. ir jādomā. ir jārīkojas.

...tas viss ir štrunts...

tev nevajag būt "nekur". tu esi šeit, mājās. tāpēc...

arī mani kaitina, kaitina, kaitina, kaitina, kaitina, kaitina, kaitina tās stulbi bezjēdzīgās mobilās minūtes ar standarta "kā tev iet?" "man iet labi". nav labi. tāpēc...

komunikācijas

katru reizi atverot feisbuku sanāk atbildēt uz jautājumu: "Kas tev prātā?"

Tu

virzienā

uz priekšu ir daudz pretestību... 

šodien kaut kur dzirdēju:

"ja gribi tikt ātri- ej viens. ja gribi tikt tālu- ejat kopā"

kad tu sāc klusēt- iet sanāk ļoti lēnām...

P.S. man patīk klusēt tavā vietā... un nedomājas, kad esi tagad, šeit, tuvu

mērogi

esmu kā zilonis tavā mazveikaliņā. ar snuķi spaidu kases aparāta pogas un stāvu mierīgi izgaršojot laiku.

garāmgājēji ieskatās pa logu un... cits smaida, vēl veiksmes, cits rausta plecus domādams par sevi

salātus uztaisīsi? dažreiz gribas ēst...

man tikai viens jautājums: kā tev tas sanāk- ielikt mani rāmjos?